Jaunraunas kapos apbedīti Jaunraunas muižas barons, gvardu leitnants Augusts - Joahims fon Panders ar sievu. 1896. gadā pēc tēva nāves muižas īpašumus manotoja viņa dēls Nikolajs fon Panders.

Jaunraunas kapos 1924.gada 24.augustā atklāja pieminekli sešiem cīņās pret landsvēru kritušajiem (1919.gada 22.jūnijā) 5.Cēsu kājnieku pulka karavīriem. Piemineklim līdzekļus savāca toreizēja Jaunraunas pagasta sabiedrība, bet tā autors ir Rīgas akmeņkalis Teicis. Piemineklis ir no granīta, stilizēta ozola stumbra veidā, kura strupi nocirsto virsotni vainago pietēstus ozola zarus imitējošs krusts.

Pieminekļa stumbrā ieslīpēta plāksne ar tekstu: "Par Latvijas neatkarību kritušiem 1919.G. 22. VI Cēsu kājnieku pulka kareivjiem, Jaunraunas pagasts"^. Tā atklāšanā piedalījās Latvijas Armijas komandiera štāba priekšnieks ģenerālis Jānis Buivids un pieminekli iesvētīja Cēsu draudzes mācītājs Pēteris Apkalns.