Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs. Sena Hanzas savienības pilsēta, bijušais Rīgas arhibīskapijas tā sauktā Līvu gala administratīvais centrs.

10.—12. gadsimtā mūsdienu Limbažu vietā atradusies līvu pils Lembsele vai Lemesele, kas nozīmējis "plaša sala mežainā purvā." Toties pēc tautas nostāstiem 17. gadsimtā kāds zviedru mācītājs nejauši izdzirdētos vārdus "Limba" un "āži", salicis kopā, domādams ar to vietas nosaukumu, un tā esot cēlies pilsētas pašreizējais nosaukums Limbaži.

Limbaži ir viens no senākajiem Latvijas administratīvajiem centriem, 1385. gadā arhibīskaps piešķīra Limbažiem pilsētas tiesības pēc Rīgas tiesību parauga. Viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.-16. gadsimtā.

1918. gada 21. februārī — 22. decembrī pēc Brestļitovskas miera līguma nosacījumiem pilsētu okupēja vācu karaspēks. 1918. gada 27. decembrī — 1919. gada maijā Limbažus pārvaldīja Pētera Stučkas valdība. 1919. gada 26. maijā pilsētu ieņēma igauņu karaspēks, vēlāk tos pārņēma Latvijas Republikas armija. 1923. gadā pie Jāņa baznīcas atklāja Brīvības cīņu pieminekli.

Latvijas okupācijas laikā 1940. gada jūnijā pilsētu ieņēma Sarkanā armija. Pēc PSRS—Vācijas kara sākuma 1941. gada 4. jūlijā Limbažus ieņēma vietējo aizsargu un dezertējušo 24. Latvijas strēlnieku korpusa karavīru izveidotā bruņotā grupa pulkvežleitnanta Arvīda Rekes vadībā. Kaujā pie dzelzceļa stacijas krita virsleitnants Juris Brunovskis.

Mūsdienās Limbažu dzīve pārsvarā ir saistīta ar lauksaimniecību un pārtikas pārstrādi. Attīstās arī mežsaimniecība un kokapstrāde un citas apstrādes rūpniecības nozares.